Gaisma kabeļa galā. Latvijas māksla digitālajā laikmetā. Darbi no topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja valsts kolekcijas.

27.09. – 18. 10. 2016.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Šogad atkal skatītājiem tika piedāvāti mākslas darbi no topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma valsts daļas. Ir izaugusi vesela jauno mākslinieku un skatītāju paaudze, kas nekad nav redzējusi tūkstošgades sākumā tapušos latviešu mākslinieku darbus, kuri saistīti ar jaunas, “informācijas sabiedrības” veidošanos.

Šīs izstādes māksla nebūt nav radīta, pārsvarā izmantojot digitālās tehnoloģijas. Tehnoloģijas iekļaujas plašākā elektronisko mediju klāstā, taču “digitālu” sajūtu rada priekšnojautas, ka līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvē visai kardināli mainīsies pati sabiedrība un cilvēku saziņa tajā. Šīs priekšnojautas izteiktas jau tūkstošgades sākumā radītajos mākslas darbos, piemēram, Antas un Ditas Pences instalācijā “Gaisma kabeļa galā”, no kuras aizgūts izstādes nosaukums. Māsu Penču mākslas darbā vēl riņķo telefons NOKIA, nevis viedtālrunis, taču nolemtības sajūta par ieciklēšanos tehnoloģiju nodrošinātajos ikdienas rituālos ir precīza. 2008. gadā, kad darbs tika iecerēts, Latvijā jau bija parādījušies pirmie iPhone, taču internets vēl nebija tik ļoti pietuvināts mūsu ikdienai. Arī sociālie tīkli, nemitīgā komunikācija un fotografēšana nebija ikdiena, taču par ikdienu jau bija kļuvusi virtuālā realitāte, tā bija daļa no ļaužu pasaules skatījuma, pateicoties nedaudz senākām tehnoloģijām.

Būtu aplam sacīt, ka jauno tehnoloģiju sekmētās sabiedriskās pārmaiņas un mākslinieciskās izpausmes ir vienīgais aspekts, kā aplūkot laikmetīgo mākslu. Kā tēmas mākslā un parādības dzīvē nekur nav pazudušas vardarbība, diskriminācija, migrācija, nabadzība, ekoloģiskās katastrofas, taču tajā pašā laikā arī zinātnes atklājumi, mīlestība, sekss, nāve, paaudžu nomaiņa un daudz kas cits.

2014. gada nogalē tika parakstīts nodomu protokols starp LR Kultūras ministriju, ABLV banku un Borisa un Ināras Teterevu fondu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību Rīgā. 2016. gada vasarā muzeja veidols ieguva konkrētākus vaibstus – beidzoties starptautiskam konkursam, tika nolemts to būvēt pēc britu arhitektu biroja Adjaye Associates (kopā ar latviešu biroju “AB3D”) meta. Taču sagataves jaunā muzeja saturam tikušas veidotas jau vairāk nekā 10 gadus.

2014. gadā tika parakstīts pirmais nopietnais līgums ceļā uz topošo muzeju starp LR Kultūras ministriju un ABLV banku par krājuma izveidi, kurā banka apņēmās krājuma veidošanā ieguldīt vismaz 1 000 000 latu. Togad LR Kultūras ministrija izveidoja starptautisko ekspertu komisiju, kurā darbojas Māra Lāce, Helēna Demakova, Leonards Laganovskis, Raitis Šmits, Ieva Astahovska (visi no Latvijas), Raminta Jurenaite (Lietuva), Sirje Helme (Igaunija), Leonīds Bažanovs (Krievija), Norberts Vēbers (Vācija) un Māreta Jaukuri (Somija). Komisija sanāk un strādā reizi gadā.

Komisija ieteica mākslas darbus iegādei gan bankas, gan valsts kolekcijai. Krājums tika veidots ar domu, ka tad, kad muzejs būs uzbūvēts, abas kolekcijas atradīsies zem viena jumta, veidojot kvalitatīvu un daudzpusīgu mākslas panorāmu.

Šobrīd krājuma valsts daļā ir 70 mākslinieku 267 mākslas darbi.

Helēna Demakova, izstādes kuratore

Foto: Ieva Makare, LETA

 

 

Tagi: Jaunumi